viechu {Aplicado a personas, animales y cosas [Qu. Tb. Sm. Md. Bab. Pzu. PSil. As. Vg.] +viiyu [Cp. y Llg.] +viyu / vieya [Ll.] +viiyu / vieya / vieyo [Ay. Ri.] viea [Cn. Soto (Oc).] //veyo [Eo. Mánt.]
A burra vieya albarda nueva. [LC.]
A lo vieyo, tierra. [LC.]
Con sidre aneyo güélvese mozo la xente vieyo. [Ay.]
Cuentos vieos, baraxas nuovas. [LC.]
Dell vieyu ell conseyu y dell ricu ell remediu. [JH.]
De mozu moceru, de vieyu gaiteru. [LC.]
De puru vieyu el to tratu tien foroñu y fai el fatu. [CyN (Recuerdos).]
Después de vieyu gaiteru. [Pr.]
El güe vieyu, anque non llabre va pel riegu. [LC.]
Ñon llu quier mal quien furta all vieyu llo qu’a cenar. [JH.]
Tar vieyu l’alcacer pa zamploñas. [Pr.]
Vieya fo y ñon se coció. [JH.]
Vieyu verde vieyu allegre. [JH.]
Anque los vieyos somos enfadosos.
HyL 21